Latvijas dalība ES 2004.-2009.

• Ieguvumi un izaicinājumi ārējo attiecību jomā

  Kļūstot par ES dalībvalsti, Latvijai ir pavērušās lielākas iespējas aktīvi iesaistīties ES ārpolitikas veidošanā attiecībā uz tās prioritāro interešu reģioniem, ir mainījusies Latvijas loma attiecībās ar tās kaimiņiem. Iestāšanās ES ir sekmējusi Latvijas politiskās ietekmes pieaugumu, jo dalība sniedz iespēju iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā un ietekmēt ES dienaskārtību.
  Lasīt vairāk

• ES atbalsts Latvijas tautsaimniecības attīstībai

  Viens no ES pamatiem ir dalībvalstu spēja solidarizēties kopīgu interešu un mērķu vārdā. ES ir ieinteresēta, lai visi sadarbības partneri būtu spējīgi aktīvi iesaistīties Eiropas kā reģiona nostiprināšanā un attīstībā, tādēļ ES novirza ievērojamu finansējumu dalībvalstu tautsaimniecības stiprināšanai, ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai.
  Lasīt vairāk

• Brīva preču, pakalpojumu un kapitāla kustība

  Līdz ar iestāšanos ES Latvijai radās tieša un brīva pieeja Kopienas iekšējam tirgum – vienai no pasaules nozīmīgākajām brīvā tirgus sistēmām, kas apvieno gandrīz 500 miljonus patērētāju. ES iekšējais tirgus ir trešais lielākais pasaulē (aiz Ķīnas un Indijas), un ES valstu importa un eksporta plūsmas veido vienu piektdaļu no pasaules tirdzniecības.
  Lasīt vairāk

• Uzņēmējdarbības iespējas vienotā ES

  Lai risinātu ar iekšējā tirgus darbību saistītās problēmas, ES ir izveidots un sekmīgi darbojas ātrās reaģēšanas tīkls SOLVIT. Tas piedāvā risinājumus tādās situācijās, kas radušās, ja valsts iestādes nepareizi piemērojušas ES tiesību normas. Šajos koordinācijas centros tiek risinātas gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju problēmas. SOLVIT pakalpojumi ir bezmaksas, un jautājumi tiek risināti operatīvāk nekā ejot tiesvedības ceļu.
  Lasīt vairāk

• Preču un pakalpojumu drošums

  Viens no nozīmīgākajiem ieguvumiem Latvijai iestājoties ES, ir vienoti augstas preču un pakalpojumu drošuma prasības visā ES.
  Lasīt vairāk

• Lauksaimniecība un zivsaimniecība

  Lauksaimniecība ir viena no nozīmīgākajām ES kopējās politikas jomām kopš Eiropas Ekonomiskās Kopienas pirmsākumiem. Tā ir arī viena no visvairāk atbalstītajām ES politikas jomām – Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros gandrīz puse ES budžeta līdzekļu tiek novirzīti tiešajiem maksājumiem un lauku attīstības pasākumiem, tirgus atbalstam un eksporta kompensācijām.
  Lasīt vairāk

• Dabas un vides aizsardzība

  Iestāšanās ES veicinājusi dabas un vides aizsardzības likumdošanas sistēmas sakārtošanu Latvijā, lai soli pa solim nodrošinātu vides kvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
  Lasīt vairāk

• Transports un telekomunikācijas

  Ņemot vērā brīvu preču un personu kustību ES, bija nepieciešami attiecīgi pielāgojumi arī transporta un sakaru nozarē, lai atvieglotu darbības nosacījumus dažādās ES valstīs.
  Lasīt vairāk

• Nodarbinātība un darba iespējas citās ES dalībvalstīs

  Nodarbinātība ir dalībvalstu kompetences jautājums, tomēr ES mērogā tiek izstrādātas kopējas vadlīnijas un mērķi nodarbinātības līmeņa celšanai.
  Lasīt vairāk

• Veselības aizsardzība

  Cilvēki arvien vairāk izmanto brīvas personu pārvietošanās iespējas ES un pasaulē, un infekcijas slimību draudi pārsniedz gan vairāku valstu, gan vairāku kontinentu robežas. Slimības, ko rada smēķēšana, nepietiekams uzturs vai piesārņojums, ir visu ES valstu problēma. Lai gan par veselības aprūpe, galvenokārt, ir dalībvalstu nacionālajā kompetencē, daudzu veselības aizsardzības jautājumu risināšanā liela nozīme ir saskaņotai ES rīcībai.
  Lasīt vairāk

• Izglītība un zinātne

  Latvijas galvenais uzdevums ir tādas izglītības sistēmas un zinātnes nozaru attīstība, kas atbilst uz zināšanām balstītas ekonomikas vajadzībām. Tādēļ Latvijas interesēs ir panākt vienotas Eiropas augstākās izglītības un zinātnes telpas izveidošanu, lai stiprinātu ES iekšējo izglītības un zinātnes potenciālu un sekmētu tā konkurētspēju pasaules mērogā.
  Lasīt vairāk

• Ģimene, jaunatne un sabiedrības integrācija

  Ģimenes un jaunatnes politikas jautājumi ir nacionālās valsts kompetencē, tomēr ES sniedz rekomendācijas un piedāvā atbalsta mehānismus, lai veicinātu ģimenes un jauniešu dzīves un darba apstākļu uzlabošanu dalībvalstīs.
  Lasīt vairāk

• Kultūra un valoda

  Kultūra ir katras valsts nacionālās identitātes sastāvdaļa, un ES mērogā tiek sekmēta visu dalībvalstu kultūras daudzveidības saglabāšana. ES neiejaucas dalībvalstu kultūras politikā, bet veicina to sadarbību. Pēdējo 5 gadu laikā ir pieaugusi Latvijas kultūras atpazīstamība Eiropā un Latvijas kultūras darbinieku sadarbība ar citu ES dalībvalstu profesionāļiem, kā arī sekmēta Latvijas kultūras mantojuma saglabāšana un pieejamība.
  Lasīt vairāk

• Šengenas zonas paplašināšanās

  Līdz ar Latvijai iekļaušanu Šengenas zonā, ir atcelta iekšējā robežkontrole starp Kopienas dalībvalstīm. Tagad arī Latvijas iedzīvotāji var brīvi ceļot ES teritorijā pēc t.s. "viena kontroles punkta" (one-stop security) principa, kas vienlaikus ar 2004. gada 1. maijā noteikto muitas procedūru vienkāršošanu ir radījis apstākļus ērtai iebraukšanai jebkurā ES valstī.
  Lasīt vairāk

• ES dalībvalstu tiesībsargājošo iestāžu sadarbība

  Noziedzības apkarošanai, novēršanai un atklāšanai, ātrākai un veiksmīgākai reaģēšanai uz civilās krīzes situācijām dalība ES Latvijas kompetentajām iestādēm ir devusi plašākas sadarbības iespējas, tai skaitā, informācijas un labākās prakses apmaiņas jomā ar citu ES dalībvalstu dienestiem gan ES iniciatīvu ietvaros, gan divpusēji.
  Lasīt vairāk

• Ārpolitiski spēcīga Latvija

  Latvijai kā pilntiesīgai ES dalībvalstij ir gan iespēja, gan pienākums iesaistīties Eiropas projekta pilnveidošanā. ES ir unikāls sadarbības mehānisms, kurš dalībvalstīm sniedz iespēju efektīvi piemēroties iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem. Piemērošanās process tradicionāli ietver esošā juridiskā ietvara – ES pamatlīgumu pārskatīšanu un reformu.
  Lasīt vairāk