2010.gada 17.jūnijā tika apstiprināta „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” („ES 2020” stratēģija). Tās galvenais mērķis ir veicināt ES izaugsmi un nodarbinātību gan ES kopumā, gan tās dalībvalstīs. “ES 2020” stratēģija ir veidota, ņemot vērā ES ilgtermiņa izaicinājumus -  globalizāciju, ierobežotu resursu pieejamību un iedzīvotāju novecošanās procesu, lai palīdzētu ES iziet no krīzes un pārveidotu ES par gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, kas nodrošina augstu nodarbinātības līmeni, ražīgumu un sociālo kohēziju.

„ES 2020” stratēģijā ir definētas trīs galvenās prioritātes:

• uz zināšanām un inovācijām balstītas ekonomikas izveide
• videi draudzīga un konkurētspējīga ekonomika
• augsts nodarbinātības līmenis, nodrošinot sociālo un teritoriālo kohēziju.

Lai īstenotu šīs prioritātes, „ES 2020” stratēģija izvirza piecus, līdz 2020.gadam ES līmenī sasniedzamus kvantitatīvos mērķus:

1)      75% iedzīvotāju 20-64 gadu vecumā jābūt nodarbinātiem;

2)      ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā jāsasniedz 3% no IKP;

3)      jāsamazina CO2 emisija par 20%, salīdzinot ar 1990.gadu (t.sk. palielināt CO2 emisijas samazināšanu par 30%, ja nosacījumi to atļauj), jāpalielina atjaunojamo energoresursu īpatsvars enerģijas patēriņā līdz 20% un jāpalielina energoefektivitāte par 20%;

4)      skolu nepabeigušo skolēnu īpatsvaram jābūt mazākam par 10% un vismaz 40% jaunākās paaudzes iedzīvotājiem (30-34 gadu vecumā) jābūt ar augstāko izglītību;

5)      nabadzības riskam pakļauto personu skaits ir jāsamazina par 20 milj. cilvēku.

“ES 2020” stratēģijas kvantitatīvo mērķu sasniegšanai ir nepieciešams īstenot virkni pasākumu nacionālajā, ES un starptautiskajā līmenī. Šim nolūkam ES tiek īstenotas septiņas vadošās iniciatīvas:

– “Inovatīva Savienība” atvieglos pieeju pētniecības un inovācijas finansējumam, lai nodrošinātu inovatīvo ideju pārvēršanu produktos un pakalpojumos;

– “Jaunieši kustībā” uzlabos izglītības sistēmu sniegumu un veicinās jauniešu integrāciju darba tirgū;

– “Digitālā Eiropa” nodrošinās digitāla vienotā tirgus izveidi, uzlabos interneta drošību un piekļuvi internetam, palielinās digitālās prasmes, kā arī piemēros informācijas un komunikācijas tehnoloģijas sabiedrībā aktuālu problēmu risināšanai, piemēram, tādu kā klimata pārmaiņas un sabiedrības novecošanās.

– “Eiropa, kas efektīvi izmanto resursus” nodrošinās pāreju uz zema oglekļa satura ekonomiku, palielinās atjaunojamo energoresursu izmantošanu, modernizēs transporta nozari un veicinās energoefektivitāti;

– “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” uzlabos uzņēmējdarbības vidi, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī atbalstīs stipras, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas rūpniecības bāzes attīstību;

– “Jaunas prasmes un darbavietas” modernizēs darba tirgu un dos iespēju cilvēkiem attīstīt prasmes visa mūža garumā, palielinot līdzdalības līmeni, kā arī labāk sabalansēt darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu, t.sk., ar darbaspēka mobilitātes palīdzību;

- “Eiropas platforma pret nabadzību” veicinās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, palīdzot trūcīgiem un sociāli atstumtiem cilvēkiem, t.sk., veicinot to dalību sabiedriskajos procesos.

Līdzās ES kopīgajiem mērķiem katrai dalībvalstij ir noteikti savi nacionālie mērķi. To sasniegšanai paredzētie pasākumi jāiekļauj Nacionālajā reformu programmā, ņemot vērā katras ES dalībvalsts situāciju un specifiku. Eiropas Komisija veiks dalībvalstu Nacionālajās reformu programmās, kā arī dalībvalstu Stabilitātes un konverģences programmās minēto pasākumu izvērtējumu un t.s. Eiropas semestra ietvaros sniegs katrai dalībvalstij individuālas rekomendācijas.

Latvijas Nacionālās reformu programmas projekts iesniegts Eiropas Komisijai 2010.gada 22.novembrī. Programmas gala versija tiks iesniegta līdz 2011.gada 30.aprīlim.

Izmantoti Ekonomikas ministrijas sagatavotie materiāli