ES daudzgadu budžets jeb finanšu ietvars ir plānošanas mehānisms, kas nosaka ES budžeta ieņēmumus, maksimālo izdevumu apjomu, kā arī budžeta struktūru. ES budžeta sarunu rezultātā tiek noteikts dalībvalstīm piešķiramais finansējums (jeb t.s. nacionālās aploksnes) Kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk – KLP) un Kohēzijas politikas īstenošanai, kā arī iezīmēts ES budžeta finansējums citu ES politiku īstenošanai.

Finanšu ietvara projektu piedāvā Eiropas Komisija. Par to vienojas dalībvalstis ar vienbalsību, ir nepieciešama arī Eiropas Parlamenta piekrišana. Par daudzgadu budžeta īstenošanu atbild Eiropas Komisija. Revīzijas palāta uzrauga, vai ES budžets ir pareizi izpildīts, kā arī pārbauda ieņēmumu un izdevumu likumību. Savukārt Eiropas Parlamenta pārziņā atrodas ES budžeta izpildes politiskā kontrole.

ES budžets tiek veidots kā bezdeficīta budžets. ES ieņēmumus veido iekasētie muitas maksājumi un lauksaimniecības nodevas (jeb tā saucamie tradicionālie pašu resursi), PVN maksājumi un dalībvalstu obligātie maksājumi, ko aprēķina, balstoties uz katras dalībvalsts nacionālo  bruto ienākumu. Dalībvalstu obligātie maksājumi veido lielāko daļu ES budžeta ienākumu (aptuveni 75%).

Patlaban spēkā ir ES finanšu ietvars 2007. - 2013. gadam. Dalībvalstu vienošanās par to tika panākta 2005.gada 15.-16.decembra Eiropadomē. Tā kopapjoms veido 1,045% no ES dalībvalstu nacionālā bruto ienākuma jeb 862,3 miljardus eiro.

Pasākumi un projekti, ko finansē no ES budžeta, atspoguļo ES noteiktās prioritātes attiecīgajam laikposmam. Izdevumu grupēšanai 2007.–2013. gadam izmanto sešas plašas izdevumu kategorijas un 31 dažādu politikas jomu. 44,6% no ES kopējā budžeta tiek atvēlēti Kohēzijas politikai, ko veido dažādi finanšu instrumenti (fondi) (links). Savukārt dabas resursu saglabāšanai un apsaimniekošanai, kas iekļauj kopējo lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku, lauku attīstību un vides pasākumus, tiek tērēti 42,5% no ES kopējā budžeta. Šīm prioritātēm seko izdevumi pilsonībai, brīvībai, drošībai un tiesiskumam (1,3%), ES lomas stiprināšanai pasaulē (5,7%), administrācijai (5,8%) un citiem mērķiem (0,1%).

Latvijai piešķirtā finansējuma kopējais apjoms 2007. – 2013. gadam ir 6,64 miljardi eiro, t.sk., Kohēzijas politikai paredzēti 4,62 miljardi eiro, bet Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) – 2,2 miljardi eiro. Papildus tam Latvijai ir iespējams saņemt finansējumu arī no citām ES programmām kurās saņemtais finansējuma kopapjoms finanšu ietvara beigās būs atkarīgs no veiksmīgas individuālu projektu izstrādes. Latvijas iemaksas ES budžetā ir 1,4 miljardi eiro.

Vienošanās 2008./2009.gadā uzsākt ES budžeta pārskatīšanu bija priekšnosacījums tam, lai 2005.gadā Eiropadomē varētu panākt vienošanos un apstiprināt finanšu ietvaru 2007.-2013.gadam. Kā šī pārskata galvenais mērķis tika noteiks visaptverošs ES izdevumu, tostarp KLP, un pašu resursu, tostarp Apvienotās Karalistes atlaides, izvērtējums. Eiropā notiekošās ekonomiskās, sociālās, demogrāfiskās un institucionālās pārmaiņas, kā arī izaicinājumi, ar kuriem Eiropa saskarsies tuvākās dekādes laikā (piemēram, globālā konkurētspēja, klimata pārmaiņas, sabiedrības novecošanās u.c.) radījuši nepieciešamību pārskatīt esošās ES daudzgadu budžeta prioritātes, budžeta ieņēmumu un izdevumu aspektus.

2011.gada 29.jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu 2014.- 2020.gada finanšu ietvaram. Līdz 2011.gada beigām turpināsies EK priekšlikumu izvērtēšanas darbs turpināsies. Sarunas par budžetu plānotas visa 2012.gada garumā, un vienošanās par budžeta pieņemšanu plānota 2012.gada decembra Eiropadomē. Nozīmīgākie jautājumi šajās sarunās ir ES budžeta kopapjoms un finansējuma sadale starp ES politikām, jo sevišķi attiecībā uz Kohēzijas politikai un KLP piešķiramo finansējumu un tā izlietojumu.

Latvijas galvenās prioritātes sarunās par daudzgadu ES budžetu 2014-2020 ir:

• Kohēzijas finansējuma apjoma noteikšana, ņemot vērā Latvijas zemo tautsaimniecības attīstības līmeni salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem;
• godīgu un taisnīgu tiešo maksājumu nodrošināšana ES lauksaimniekiem, kā arī finansējuma apjoma noteikšana lauku attīstībai Kopējās Lauksaimniecības politikas ietvarā.

Plašāka informācija par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam Ārlietu ministrijas mājas lapā.

Ārlietu ministrijas prezentācija "ES daudzgadu budžets 2014.- 2020.gadam. Latvijas prioritātes un intereses." (28.09.2011.)