Cilvēktiesību ievērošana, demokrātiskas institūcijas un tiesiskums ir ES darbības pamats. ES Pamattiesību hartā nosauktas visas ES pilsoņu personiskās, civilās, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības. ES Pamattiesību aģentūra palīdz politikas veidotājiem izstrādāt jaunus tiesību aktus un uzlabo sabiedrības informētību par pamattiesībām.

Iekšējās robežkontroles atcelšana, izveidojot Šengenas zonu, kurā cilvēki var brīvi pārvietoties, ir viens no ES nozīmīgākajiem sasniegumiem pēdējā pusgadsimta laikā. ES pilsoņiem vairs nav jāuzrāda pase vai personas apliecība, ieceļojot citā ES dalībvalstī. Šobrīd Šengenas zonā ietilpst 25 valstis: visas ES dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju, Īriju, Bulgāriju, Kipru un Rumāniju, kā arī trīs asociētās valstis – Norvēģijas, Islande un Šveice.

Ir svarīgi, lai cilvēkiem, kas brīvi ceļo ES, vienmēr būtu pieejama tiesiskā aizsardzība, un otrādi — lai likumpārkāpēji nevarētu ļaunprātīgi izmantot piedāvāto brīvību un izvairīties no tiesu varas. Savu pilsoņu drošības garantēšana ir viena no ES galvenajām prioritātēm. Tas nozīmē pielietot gan praktiskus, gan juridiskus līdzekļus, lai neļautu organizētajiem noziedzniekiem — narkotiku tirdzniecības organizētājiem, cilvēku tirgoņiem, naudas atmazgātājiem, teroristiem — izmantot brīvības, ko sniedz ES. Praksē notiek dalībvalstu policijas spēku pastiprināta sadarbība ar Eiropola kā centrālās ES tiesībaizsardzības iestādes atbalstu.

ES stiprina sadarbību starp valstu tiesu sistēmām, lai vienā dalībvalstī pieņemtu tiesas nolēmumu atzītu un izpildītu citā dalībvalstī. Šie principi ir sevišķi svarīgi šķiršanās, bērnu aizbildnības, uzturlīdzekļu un citās civillietās, kad iesaistītās personas dzīvo dažādās valstīs. Lai uzlabotu tiesisko sadarbību pārrobežu lietu izskatīšanā, ES ir izveidojusi Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu. Krimināllietās šis tīkls palīdz tādu smagu noziegumu apkarošanā kā korupcija, narkotiku kontrabanda un terorisms.

Izveidotais E-Tiesiskuma portāls atvieglo visu ES iedzīvotāju pieeju citu dalībvalstu tiesu sistēmām, sniedzot noderīgu informāciju par citus ES valsts tiesisko regulējumu, sākot no ziņām par tiesu sistēmas uzbūvi, pieejamajiem reģistriem līdz praktiskiem padomiem, kā atrast advokātu, notāru un citus juridisko profesiju pārstāvjus ES valstīs.

Glābjoties no kara, vajāšanas, nabadzības vai dabas katastrofām, ES iebrauc arvien vairāk cilvēku. Tādēļ ES dalībvalstis gatavo vienotus risinājumus imigrācijas problēmām, ar kurām tās saskaras. Tiek izstrādāti obligāti standarti un procedūras patvēruma meklētājiem.

2009.gadā pieņemtajā Stokholmas programmā ir noteikti ES darbības virzieni pilsonības, tiesiskuma, drošības, patvēruma un imigrācijas jautājumos nākamajiem pieciem gadiem.