Līdz šim ir notikušas piecas ES paplašināšanās kārtas, dalībvalstu skaitam pieaugot no sešām valstīm 1951. gadā līdz 27 šobrīd. ES paplašināšanās process turpinās, un dalības ES perspektīva ir dota kopumā deviņām valstīm: Dienvidaustrumeiropas valstīm Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Kosovai, Bijušajai Dienvidslāvijas Republikai Maķedonijai, Melnkalnei, Serbijai, kā arī Īslandei un Turcijai.

Kopš 2005. gada 3. oktobra notiek ES pievienošanās sarunas ar Turciju un Horvātiju. 2010. gada 27. jūlijā tika sāktas ES pievienošanās sarunas ar Īslandi. Bijušajai Dienvidslāvijas Republikai Maķedonijai 2005. gada decembrī tika piešķirts kandidātvalsts statuss; pievienošanās sarunas pagaidām nav uzsāktas. Pieteikumu dalībai ES ir iesniegusi arī Melnkalne (2008. gada 15. decembrī), Albānija (2009. gada 28. aprīlī) un Serbija (2009. gada 22. decembrī).

ES paplašināšanās juridiskais pamats ir Līguma par ES 49. pants. Pieteikumu dalībai ES var iesniegt ikviena valsts, kas ievēro un apņemas sekmēt šī Līguma 2. pantā minētās vērtības: brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, likuma varu un cilvēktiesības. Pieteikums dalībai ES tiek adresēts ES Padomei, kas lemj par tā nodošanu Eiropas Komisijai viedokļa (t.s. „avis”) sagatavošanai par valsts gatavību sākt pievienošanās sarunas. Par pieteikumu tiek informēts Eiropas Parlaments un ES dalībvalstu parlamenti.

1993. gada Kopenhāgenas Eiropadomē tika izstrādāti t.s. Kopenhāgenas kritēriji, kas precizē nosacījumus, kas jāizpilda, lai kandidātvalsts varētu kļūt par ES dalībvalsti. Saskaņā ar politisko kritēriju ES kandidātvalstī ir jābūt izveidotām institūcijām, kas nodrošina demokrātiju, likuma varu, cilvēktiesību un nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību. Saskaņā ar ekonomisko kritēriju kandidātvalstī jābūt funkcionējošai tirgus ekonomikai, kas spējīga izturēt ES kopējā tirgus radīto spiedienu. Tāpat valstij ir jābūt spējīgai izpildīt pienākumus, kas izriet no dalības ES, tai skaitā, pildot Eiropas ekonomiskās, monetārās un politiskās kopienas mērķus. Bez minētajiem kritērijiem svarīga ir arī ES integrācijas spēja, t.i., spēja uzņemt jaunas dalībvalstis, nezaudējot lēmumu pieņemšanas un institucionālo efektivitāti.

ES atbalsta kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis reformu un ES integrācijas procesā ar dažādām divpusējām un daudzpusējām palīdzības programmām un pasākumiem. Kopš 2007. gada darbojas ES Pirmspievienošanās palīdzības instruments IPA (Instrument for Pre-Accession Assistance). 2008. gadā tika izveidota Reģionālās sadarbības padome RCC (Regional Cooperation Council), kas apvieno Dienvidaustrumeiropas valstis un Turciju. 2003. gadā tika uzsākts Stabilizācijas un asociācijas process SAP (Stabilisation and Association Process), kura ietvaros ar katru no Rietumbalkānu valstīm tiek slēgts Stabilizācijas un asociācijas līgums (SAL). Atbalstu kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm sniedz arī individuālas ES dalībvalstis, tai skaitā, Latvija, daloties savā ES integrācijas pieredzē.


Plašāk par ES paplašināšanos skatīt Ārlietu ministrijas sagatavoto informāciju