ES iekšējā tirgus mērķis ir nodrošināt personu, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu kustību. Tādēļ ES darbība ir vērsta uz to, lai vienkāršotu iekšējā tirgus regulējumu un mazinātu šķēršļus, kas rodas dalībvalstu atšķirīgo regulējumu dēļ.

Brīvas preču kustības princips paredz, ka preces, kas ražotas vai importētas vienā no ES dalībvalstīm, var tikt brīvi pārdotas jebkurā citā dalībvalstī. Brīva personu pārvietošanās dod iespēju ES iedzīvotājiem strādāt, dzīvot un uzturēties citā ES dalībvalstī un netikt diskriminētiem attiecībā uz nodarbinātību, atalgojumu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem. Personu brīva pārvietošanās ietver arī sociālo drošību. Brīva pakalpojumu kustība ietver tiesības ES dalībvalstu iedzīvotājiem sniegt un saņemt pakalpojumus citās dalībvalstīs bez jebkādiem ierobežojumiem un diskriminācijas. Savukārt, brīva kapitāla kustība ES dod iespējas brīvi konvertēt valūtu. Gan rezidentiem, gan nerezidentiem atļauts turēt ārvalstu valūtas vai atvērt kontus citās valūtās, un ikviens ES dalībvalsts rezidents var brīvi izmantot ārvalstu finanšu pakalpojumus. Tāpat ES nepastāv ierobežojumi darījumiem ar vērtspapīriem, nav ierobežojumu nekustāmo īpašumu pirkšanai un pārdošanai. Ārvalstu investori savus ieguldījumus un peļņu var izvest no ES pēc nodokļu samaksas attiecīgajā dalībvalstī.

Problēmas, kas radušās, valsts iestādēm nepareizi ieviešot vai piemērojot ar iekšējo tirgu saistītus ES tiesību aktus, iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir iespēja risināt tiešsaistē ar SOLVIT tīkla palīdzību. SOLVIT centri darbojas visās ES dalībvalstīs. SOLVIT Latvijas centrs darbojas Ekonomikas ministrijā.

Lai iekšējā tirgū aizsargātu patērētāju tiesības, kā arī iedzīvotāju veselību un drošību, ES nosaka minimālās prasības, kas dalībvalstīm jāievēro, piedāvājot preces un pakalpojumus. Ikviens var iegādāties preces jebkurā dalībvalstī un, ja prece ir bojāta vai nedarbojas, to var atgriezt atpakaļ. Tāpat ES paredz augstas drošības prasības dažāda veida precēm, tai skaitā, pārtikas precēm. Uzņēmējiem ir jānorāda uz iepakojuma produkta sastāvs, bet cenas jānorāda ne tikai par preces vienību, bet arī salīdzināmā mērvienībā. Vienlaikus, jebkura dalībvalsts var noteikt arī stingrākas prasības patērētāju tiesību aizsardzībai, nekā to nodrošina ES līmeņa minimālās prasības.

ES ekonomiskās izaugsmes pamats ir uzņēmējdarbības attīstība un stabilitāte, tādēļ ES sekmē un atbalsta uzņēmējdarbību ES. Īpaša uzmanība tiek pievērsta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas veido 99% no visiem ES uzņēmumiem.

Lai vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi, Labākas likumdošanas iniciatīvas ietvaros jaunie ES tiesību akti tiek veidoti pēc iespējas vieglāk saprotami, bet spēkā esošā likumdošana tiek pārskatīta un vienkāršota.

Līdz ar Lisabonas līgumu būtiska loma ir atvēlēta tūrisma nozarei, lai veicinātu ES uzņēmumu konkurētspēju tūrisma jomā, popularizētu Eiropu kā tūrisma galamērķi un veidotu vienotu Eiropas tūrisma tēlu.

Intelektuālā īpašuma tiesību jomā uzņēmēju intereses pamatā aizsargā valstu nacionālā nevis ES likumdošana. Tomēr arī ES līmenī tiek veikti pasākumi, lai cīnītos ar pirātiskām un viltotām precēm. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tiesību praktiskai iedzīvināšanai un autortiesību un blakustiesību aizsardzībai informācijas sabiedrībā. Rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzības jomā ES regulē izgudrojumu, dizainparaugu un preču zīmju aizsardzību. Tiek turpināts darbs pie ES vienotas patentu sistēmas izveides.

Ar rūpniecības attīstību saistītie jautājumi pamatā ir ES dalībvalstu kompetencē, tomēr dalībvalstu rīcība nepieciešamības gadījumā tiek saskaņota, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus ES rūpniecības konkurētspējai pasaulē. Tādēļ ES kopīgie centieni ir vērsti uz to, lai paātrinātu rūpniecības pielāgošanos strukturālām izmaiņām, veicinātu labvēlīgu vidi uzņēmumu sadarbībai, kā arī sekmētu inovāciju, pētniecības un tehnoloģijas attīstības potenciāla labāku izmantošanu rūpniecībā.

Zinātnes, pētniecības un tehnoloģiju attīstība dod būtisku ieguldījumu Eiropas uzņēmumu ilgtermiņa konkurētspējas nodrošināšanā. Galvenais ES mērķis šai jomā ir veicināt zinātnieku, zināšanu un tehnoloģiju apmaiņu, izveidojot vienotu Eiropas Pētniecības telpu. Nozīmīgākais instruments pētniecības finansēšanai ES ir Septītā ietvarprogramma (2007.-2013.). Programmas koordinators Latvijā ir Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju un zinātnes administrācija.

2010.gadā Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar vērienīgu „Vienotā tirgus aktu,” kas balstās uz agrākā iekšējā tirgus komisāra, profesora M.Monti rekomendācijām un kurā iezīmētas Komisijas ieceres, lai veicinātu Eiropas ekonomisko izaugsmi un palīdzētu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmējiem bez šķēršļiem izmantot vienotā tirgus iespējas.