ES nosaka un īsteno kopēju ārpolitiku un tiecas sasniegt augstu sadarbības līmeni visās starptautisko attiecību jomās. ES Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) mērķi ir sargāt ES kopējās vērtības, pamatintereses, neatkarību un integritāti, stiprināt ES drošību, saglabāt mieru un stiprināt starptautisko drošību, veicināt starptautisku sadarbību un attīstīt un stiprināt demokrātiju un tiesiskumu, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu.

Lai īstenotu KĀDP, ES pamatā izmanto diplomātisko darbību. Augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jautājumos ir ES Ārlietu padomes priekšsēdētājs un vienlaikus arī Eiropas Komisijas viceprezidents, tā nodrošinot ES ārējās darbības konsekvenci un koordināciju. Kopš 2009.gada ES Augstais pārstāvis ir Katrīna Eštone (Catherine Ashton). Augstajam pārstāvim pienākumu īstenošanā palīdz Eiropas Ārējās darbības dienests. Šis dienests strādā sadarbībā ar dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem, un tajā ir Padomes ģenerālsekretariāta un Eiropas Komisijas attiecīgo struktūrvienību ierēdņi, kā arī darbinieki, kurus ir norīkojuši dalībvalstu diplomātiskie dienesti.

Vajadzības gadījumā diplomātisko darbību papildina ar tirdzniecības mehānismiem, palīdzību un miera uzturēšanu, lai risinātu konfliktus un panāktu starptautisku saprašanos. Uz vairākiem karstajiem punktiem pasaulē ES ir nosūtījusi miera uzturēšanas spēkus. Eiropas Savienībai nav pastāvīgas armijas. Tā vietā ES izmanto no dalībvalstu personāla izveidotus speciālus bruņotos spēkus miera uzturēšanai, krīzes vadībai un humānajām misijām. Lai reaģētu strauji, ES ir izveidojusi kaujas vienības, katrā pa 1500 cilvēkiem. Jebkurā laikā rezervē ir divas kaujas vienības.

ES, kas veido vienu piektdaļu no pasaules tirdzniecības kopapjoma, ir vadošā starptautiskās tirdzniecības dalībniece un ir izveidojusi pasaules mēroga tirdzniecisko attiecību tīklu. Būtisks ES politikas elements ir veicināt tirdzniecību taisnīgā un uz noteikumiem balstītā daudzpusējā vidē, kas dotu ieguvumu starptautiskai kopienai. ES tirdzniecības politikas uzmanības centrā ir Pasaules Tirdzniecības organizācija, kur Komisija risina sarunas ES vārdā un pārstāv dalībvalstis strīdu izšķiršanā.

ES mērķis attīstības sadarbības politikas jomā ir papildināt dalībvalstu īstenoto politiku attīstības sadarbībā. Tās galvenie mērķi ir ilgtspējīga ekonomikas un sociālā attīstība jaunattīstības valstīs, kā arī šo valstu vienmērīga un pakāpeniska integrācija pasaules ekonomikā un nabadzības izskaušana tajās. Vienlaikus ES mērķis ir stiprināt demokrātiju un tiesiskumu, veicināt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir pasaulē lielākās attīstības palīdzības sniedzējas.  ES palīdzību pārvalda Komisija, un palīdzība tiek finansēta vai nu no ES budžeta, vai no Eiropas Attīstības fonda. ES ir arī daudzu jaunattīstības valstu galvenā partnere tirdzniecības un tiešo investīciju jomā.