ES Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) tika izveidota 1957.gadā, lai garantētu Eiropas Kopienas nodrošinājumu ar pārtiku. Šodienas Kopējās lauksaimniecības politikas mērķi ir:

a) celt lauksaimniecības ražīgumu, veicinot tehnikas un lauksaimniecības ražošanas attīstību, kā arī panākot ražošanas faktoru, jo īpaši darbaspēka, optimālu izmantojumu;

b) šādi panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, jo īpaši palielinot lauksaimniecībā nodarbināto personu individuālos ienākumus;

c) stabilizēt tirgus;

d) nodrošināt piedāvāto produktu pieejamību tirgū;

e) panākt, ka patērētāji piedāvātos produktus saņem par samērīgām cenām.

KLP ir divi galvenie virzieni: lauksaimniecības politika (t.s. I pīlārs) un lauku attīstība (t.s. II pīlārs). ES mērķis lauksaimniecības politikas ietvaros ir nodrošināt lauksaimniekiem finansējumu tirgus un ienākumu atbalstam. Šai nolūkā tiek paredzēti šādi atbalsta mehānismi: tiešie maksājumi, ES Tirgus kopējās organizācijas mehānismi (intervences iepirkumi, privātās uzglabāšanas atbalsts, eksporta kompensācijas u.c.) un tirgus veicināšanas pasākumi.  

Tiešie maksājumi ir ikgadējs atbalsts lauksaimniekiem ar mērķi nodrošināt ienākumu atbalstu un veicināt vairāk uz tirgu orientētu un ilgtspējīgāku lauksaimniecību.

Tirgus veicināšanas pasākumu mērķis ir pilnībā informēt patērētājus par lauksaimniecības produktiem un kā tie ir ražoti, par to kvalitāti, uzturvērtību un drošību. Veicināšanas programmas palīdz atvērt jaunus tirgus ārpus ES.

ES tirgus kopīgās organizācijas apvieno dažādu lauksaimniecības politikas instrumentu kopumu, lai regulētu kāda produkta vai produktu grupas cenu un tirgus līdzsvaru un nodrošinātu brīvu preču kustību visā ES. Līgums par ES darbību nosaka tirgus kopīgo organizāciju galvenos principus: kopīgi konkurences noteikumi, dažādo valstu tirgus organizāciju obligāta koordinācija un Eiropas tirgus organizēšana. Tirgus kopējās organizācijas aptver visus pasākumus, lai sasniegtu KLP mērķus, - cenu regulēšanu, palīdzību dažādu produktu ražošanai un tirdzniecībai, glabāšanas un pārvadāšanas noteikumus un kopīgus paņēmienus importa un eksporta stabilizācijai.

Lauku attīstības politikas jeb II pīlāra finansējums Lauku attīstības programmas ietvaros tiek novirzīts šādiem mērķiem un pasākumiem: 

1. Lauksaimniecības un mežsaimniecības sektora konkurētspējas veicināšana. Šai nolūkā tiek sniegts atbalsts pārstrukturizēšanas, attīstības un inovatīviem pasākumiem, kā arī, lai paaugstinātu iedzīvotāju profesionālo kvalifikāciju un zināšanas lauksaimniecības un mežsaimniecības sektorā.

2. Vides un lauku ainavas uzlabošana, atbalstot vidi saudzējošu ražošanas metožu pielietošanu.

3. Lauku dzīves kvalitātes veicināšana un ekonomikas dažādošana, attīstot un dažādojot uzņēmējdarbību lauku teritorijā, kā arī uzlabojot esošo lauku infrastruktūru.

4. LEADER pieejas īstenošana. LEADER programmas lauku attīstības veicināšanai pamatprincips - vietējo iedzīvotāju iniciatīva, iesaistoties savas teritorijas problēmu risināšanā. Pārstāvji no dažādiem sektoriem (ekonomiskie, sociālie un pašvaldību pārstāvji) apvienojas un izveido vietējo rīcības grupu. Tā izstrādā uz vietējo iedzīvotāju vajadzībām balstītu vietējo attīstības stratēģiju, nosaka teritorijas attīstības prioritātes un sniedz iespēju vietējiem iedzīvotājiem realizēt pašu izstrādātus projektus, kas saskaņoti ar šo attīstības stratēģiju.

Šobrīd KLP saskaras ar jauniem izaicinājumiem: pēckrīzes Eiropa, globalizācija, klimata pārmaiņas, pārtikas nodrošinājums aizvien pieaugošajam iedzīvotāju skaitam, vides resursu taupīšana. Tādēļ aizsākušās debates par KLP reformēšanu pēc 2013.gada. Plānots, ka jaunie KLP noteikumi stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī pēc tam, kad tos būs apstiprinājis gan Eiropas Parlaments, gan ES dalībvalstis.

Lasiet plašāk par KLP nākotni pēc 2013.gada

ES Kopējā zivsaimniecības politika (KZP) tika izveidota 1970.gadā. Tās galvenie mērķi ir:

-          nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi ES zvejas kuģiem ūdeņiem un resursiem visos ES ūdeņos,

-          dalībvalstīm nodrošināt stabilas ilgtermiņa zvejas iespējas, balstoties uz relatīvās stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības principiem,

-          nodrošināt zivsaimniecības resursu saglabāšanu, regulējot kopējo pieļaujamo nozveju, nosakot zvejas intensitātes ierobežošanu un īstenojot citus tehniskos pasākumus,

-          izstrādāt un īstenot zivsaimniecības resursu apsaimniekošanas ilgtermiņa stratēģiju,

-          zvejas flotes apsaimniekošana, panākot stabilu un ilgstošu zvejas jaudas un zvejas iespēju līdzsvaru.

Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam KZP regulējumam, KZP tiks pārskatīta līdz 2012.gadam, tādēļ ir uzsākts KZP pārveidošanas un efektivizēšanas process.

Zivsaimniecības politikas atbalstam 2007.gadā tika izveidots Eiropas Zivsaimniecības fonds. Tā mērķis ir uzlabot nozares konkurētspēju un palīdzēt tai kļūt ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgākai, fonda finansējumu izmantojot 5 prioritārajām jomām:

• zvejas flotes pielāgošana - šīs jomas ietvaros tiek līdzfinansēta aktīvo zvejas kuģu skaita samazināšana, lai dotu iespēju atteikties no nolietotiem, neekonomiskiem zvejas kuģiem, ļaujot efektīvāk darboties jauniem zvejas kuģiem arvien sarūkošo zvejas resursu apstākļos. Tā zvejas kuģu īpašnieki var arī pārorientēties uz citu uzņēmējdarbības veidu;
• akvakultūra, pārstrāde un tirdzniecība, iekšzemes zvejniecība; 
• savstarpēja izdevīguma pasākumi (piemēram, jūras dzīvnieku un augu valsts, ostu, piestātņu un izkraušanas vietu aizsardzība un attīstība, jaunu mārketinga un reklāmas kampaņu izstrāde)
• zivsaimniecības apvidu ilgtspējīga attīstība;
• tehniskā palīdzība (pētījumi, informatīvi pasākumi).