ES sociālās politikas mērķis ir iedzīvotāju dzīves un darba apstākļu uzlabošana, nodarbinātības veicināšana, pienācīgas sociālās aizsardzības nodrošināšana, sociālais dialogs un diskriminācijas novēršana. Lielākā daļa pasākumu šajās jomās ir dalībvalstu kompetencē. Tādejādi ES nenosaka dalībvalstu sociālo politiku, bet gan galvenās vadlīnijas un minimālos standartus. Tiešs sociālais atbalsts, piemēram, dažādu pabalstu vai pensiju veidā, joprojām ir katras dalībvalsts ziņā.

Tādās jomās kā darba tiesības, darba apstākļi, darbinieku informēšana un konsultēšanās, vienādas iespējas sievietēm un vīriešiem darba tirgū u.c. ES nosaka minimālos standartus. Tāpat ES rīkojas, lai novērstu diskrimināciju, kas balstīta uz personas dzimumu, rasi vai etnisko izcelšanos, reliģisko piederību vai ticību, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju.

Ievērojot ES noteikto personu brīvas pārvietošanās principu, ES rīcība sociālās aizsardzības koordinācijas jomā tiecas nodrošināt personas pilnvērtīgu sociālo aizsardzību visā ES teritorijā. Tiek saglabāta iespēja visā ES teritorijā izmantot kādā no dalībvalstīm uzkrāto pensiju, saņemt pabalstus un citus pakalpojumus, ieskaitot veselības aprūpi, līdzīgi kā tas tiek nodrošināts iedzīvotāja mītnes valstī.

Nodarbinātības politikas jomā dalībvalstis ik gadus izstrādā koordinētu stratēģiju, veicinot Līgumā par ES darbību noteikto pilnīgas nodarbinātības mērķa sasniegšanu. ES līmenī izstrādātās vadlīnijas dod ievirzi tālākai dalībvalstu rīcībai nodarbinātības politikas jomā. Nodarbinātības politikas finanšu instruments ir Eiropas Sociālais fonds.

Augsta nodarbinātības līmeņa sasniegšana, nodrošinot sociālo un teritoriālo kohēziju, ir arī viena no 2010.gada jūnijā apstiprinātās stratēģijas „ES 2020”  prioritātēm. Stratēģija nosaka ES un dalībvalstu līmenī līdz 2020.gadam sasniedzamos nodarbinātības un nabadzības riskam pakļauto cilvēku samazinājuma mērķus .

Jautājumi, kas skar sociālo jomu, tai skaitā, nodarbinātības jautājumus, tiek apspriesti ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju. Tā ir padomdevēja iestāde, kas ES mērogā pārstāv darba devējus, arodbiedrības, lauksaimniekus, patērētājus un citas interešu grupas. Komitejā darbojas 344 pārstāvji no 27 dalībvalstīm.

Veselības aizsardzības jomā ES rīcība ir vērsta uz  sabiedrības veselības uzlabošanu, slimību novēršanu un veselība apdraudējumu noteikšanu, vienlaikus respektējot dalībvalstu rīcības brīvību medicīnisko pakalpojumu sniegšanā un veselības aprūpes organizēšanā. ES var rīkoties gadījumos, kad jāstājas pretī iespējamajiem draudiem, piemēram, gripas epidēmijai. Tāpat ES izstrādā kopīgus standartus attiecībā uz medicīnas iekārtu un zāļu drošību, orgānu transplantāciju, kā arī paredz pasākumus, kas ierobežo tabakas un pārmērīgu alkohola lietošanu, mazina narkotiku nodarīto kaitējumu u.c.