ES mērķis transporta, telekomunikāciju un enerģētikas jomā ir radīt modernas un efektīvas savienojumu sistēmas, ņemot vērā ekonomiskos, sociālos un vides aspektus. ES līmenī tiek noteikti komunikāciju tīklu jomā veicamie pasākumi un attīstības prioritātes.

Transports ir viena no būtiskākajām ES politikas jomām, ņemot vērā tās ieguldījumu iekšējā tirgū. Transports sniedz 7% no ES iekšzemes kopprodukta un nodarbina 5% ES darbaspēka. ES transporta politikas mērķis ir veicināt ekonomiski un ekoloģiski efektīvus, drošus un uzticamus transporta pakalpojumus.

Eiropas transporta tīklu mērķis ir visu ES reģionu savienošana, nodrošinot pamata infrastruktūru t.s. komodāliem pasažieru un kravas pakalpojumiem (pakalpojumi, kas efektīvi kombinē dažādus transporta veidus), kā arī stratēģisku savienojumu nodrošināšana ar trešajām valstīm. Eiropas transporta tīkla (TEN-T) politika tiek nepārtraukti pilnveidota. Šobrīd Eiropas Komisija veic tās pārskatu un 2011. gadā nāks klajā ar jaunām transporta politikas attīstības vadlīnijām. Būtisks pamatojums tās atjaunot ir Stratēģija ES 2020, saskaņā ar kuru Eiropas Komisija sniedz priekšlikumus transporta nozares modernizācijai un oglekļa īpatsvara samazināšanai transporta sektorā. ES var palīdzēt finansēt konkrētus transporta un komunikāciju infrastruktūras projektus, izmantojot dažādus ES finanšu instrumentus.

Aktīvi risinot jautājumus, kas radušies pēc ES iekšējo robežu atvēršanas (drošība, satiksmes organizācija, infrastruktūru savietojamība, kvalifikāciju atzīšana, tehniskie noteikumi utt.), ES ir panākusi, ka ir izveidots integrēts iekšējais transporta tirgus. Tālākais ES mērķis transporta politikas jomā ir pilnībā integrēta, uz tehnoloģijām balstīta un ērti izmantojama transporta sistēma, kur transportlīdzekļi ir ar zemu oglekļa emisiju līmeni un optimizētu enerģijas patēriņu, bet pārvadājumi notiek optimālos maršrutos un laikā.

Telekomunikāciju jomā ES līmenī norit darbs pie četru prioritāro mērķu sasniegšanas:

• integrēta tīkla izveide, kas aptvertu visu Eiropu
• informācijas sabiedrības veidošana
• nacionālo tirgu atvēršana
• ES dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošana attiecībā uz cenām, standartiem, pieeju tirgum, valsts iepirkumu u.c. noteikumiem.

2010.gada 17.jūnijā Eiropadome apstiprināja „Digitālo programmu Eiropai”. Tā ir viena no Stratēģijas „ES 2020” parauginiciatīvām un koncentrējas uz 21.gadsimta tehnoloģijām un tiešsaistes pakalpojumiem, kuri ļaus Eiropai veidot jaunas darba vietas, veicināt ekonomikas izaugsmi un uzlabot ES iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Programmā iezīmētas prioritārās rīcības jomas: digitāla vienotā tirgus izveide, lielāka sadarbspēja, interneta drošības un lietotāju uzticēšanās uzlabošana, daudz ātrāka piekļuve internetam, vairāk ieguldījumu pētniecībā un izstrādē, digitālās kompetences prasmju un iekļautības palielināšana, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piemērošana, lai risinātu sabiedrībā aktuālas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas un sabiedrības novecošanās.

Lisabonas līgums ir licis pamatu kopīgas enerģētikas politikas izveidei, uzsverot dalībvalstu solidaritātes principu. ES līmenī galvenie darbības virzieni ir vērsti uz energoapgādes drošības nodrošināšanu visā ES, energoefektivitātes un taupības veicināšanu, kā arī jaunu enerģijas veidu attīstīšanu, nodarot pēc iespējas mazāku kaitējumu apkārtējai videi, kā arī uz Transeiropas enerģētikas tīklu izveidi. Viens no primārajiem instrumentiem ir vienota enerģētikas tirgus izveide ES. Šim nolūkam ir pieņemta t.s. trešā enerģētikas pakete, kuras mērķis ir liberalizēt enerģijas apgādes sektoru un vecināt konkurenci enerģētikas uzņēmumu starpā. ES strādā pie iniciatīvām vēja, saules, bioenerģijas un ilgtspējīgas atomenerģijas izmantošanai, viedo tīklu un oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai. ES izvirzītie mērķi paredz lētas enerģijas pieejamību visiem patērētājiem par atbilstošu cenu, lielu vērību veltot energoefektivitātei un veselīgai konkurencei Eiropas enerģētikas tirgū.

ES enerģētikas politikas neatņemama sastāvdaļa ir ārējā dimensija un sadarbība ar lielākajiem enerģijas piegādātājiem un tranzītvalstīm, kā arī ar valstīm, kas ir lieli un pieaugoši enerģijas resursu patērētāji. Lai sadarbība būtu konsekventa, ES un dalībvalstu uzstādījums ir runāt ar ārējiem partneriem „vienā balsī”, kā arī balstīt sadarbību uz reciprocitāti un caurspīdību.

Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar redzējumu par ES enerģētikas politikas prioritātēm turpmākajiem 10 gadiem, kā arī infrastruktūras attīstības virzieniem integrēta Eiropas enerģētikas tīkla izveidei. To vidū ir iekļauts Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāns, kura mērķis ir integrēt pašlaik izolēto Baltijas enerģētikas tirgu kopējā Eiropas tirgū.

Enerģētiskās neatkarības stiprināšana ir arī viens no stratēģijas „ES 2020” darbības virzieniem, uzsverot Klimata un enerģētikas paketē iekļautos ES mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Viena no stratēģijas parauginiciatīvām – „Eiropa, kas efektīvi izmanto resursus,” ir vērsta uz zema oglekļa satura ekonomikas izveidi, palielinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu, modernizējot transporta nozari un veicinot energoefektivitāti.