ES ir uzņēmusies vadošo lomu pasaulē klimata pārmaiņu problēmu risināšanā un cenšas panākt pasaules mēroga vienošanos, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas.

2008. gada decembrī ES līderi apstiprināja likumdošanas aktu kopumu, kas paredz līdz 2020.gadam samazināt ES siltumnīcefekta gāzu emisiju par vismaz 20 % salīdzinājumā ar 1990.gadu. Tāpat ES paudusi gatavību samazināt emisijas par 30%, ja līdzvērtīgas saistības starptautiskās vienošanās ietvaros uzņemas citas attīstītās valstis un savu ieguldījumu dod arī attīstītākās jaunattīstības valstis. Latvija atbalsta centienus ierobežot klimata pārmaiņas un to radītās sekas, taču uzskata, ka svarīgi ir ņemt vērā arī citus, ar klimata pārmaiņām saistītus aspektus, piemēram, ES ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanu.

Tāpat ES apņēmās līdz 20 % palielināt no atjaunojamiem avotiem iegūtās elektrības īpatsvaru enerģijas tirgū un par 20 % samazināt enerģijas patēriņu. Cenšoties palielināt atjaunojamo avotu izmantošanu enerģijas ieguvē, tika nolemts, ka transporta nozarē 10 % degvielas jābūt biodegvielai, elektrībai vai ūdeņradim.

Lai stimulētu uzņēmējus ieviest tīrākās tehnoloģijas un samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas, ES darbojas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma. Emisiju tirdzniecības sistēmā ES dalībvalstu valdības nosaka ierobežojumus siltumnīcas efektu radošās gāzes izmešiem. Emisiju kvotas tiek piešķirtas vai pārdotas uzņēmumiem, kuru darbības rezultātā vidē nokļūst siltumnīcas efektu radošās gāzes. Visvairāk šādu uzņēmumu ir rūpniecības nozarēs ar augstu energopatēriņu, piemēram, elektrostacijās, tērauda un cementa rūpnīcās. Ja kvota tiek pārsniegta, uzņēmumam ir jāiegādājas papildus kvota, savukārt, ja uzņēmumam kvota nav izpildīta, pārpalikumu drīkst pārdot emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros. Turpmāk kvotas plānots noteikt vēl citiem uzņēmumu veidiem, piemēram, aviācijai un naftas pārstrādātājiem.

Papildus šiem pasākumiem, ES notiek plašs darbs pie iniciatīvām, kas vērstas uz videi draudzīgāku tehnoloģiju ieviešanu transportā un citās nozarēs.

ES līdz 2020.gadam sasniedzamie mērķi klimata pārmaiņu jomā ir arī viens no stratēģijas "ES 2020" prioritārajiem darbības virzieniem.

2010.gadā darbam ar klimata pārmaiņu jautājumiem izveidots Klimata komisāra postenis un Klimata ģenerāldirektorāts. 

ES vides aizsardzībai ir noteikti vieni no augstākajiem standartiem pasaulē. ES vides politikas mērķis ir saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēku veselību, sekmēt apdomīgu un racionālu dabas resursu izmantojumu, kā arī starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas. Vienlaikus, pasākumi šo mērķu sasniegšanai var stimulēt ekonomikas izaugsmi, veicinot inovāciju un uzņēmējdarbību.

ES īsteno īpašu politiku dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Sevišķa uzmanība tiek pievērsta t.s. “Natura 2000” tīklam — teritorijām, kas ir aizsargājamo augu un dzīvnieku dabiskā vide. ES šāds statuss piešķirts vairāk nekā 26 000 teritoriju, arī Latvijā. Liela loma šajā kontekstā ir arī ES meža politikai. Īpaša nozīme bioloģiskās daudzveidības veicināšanā ir dabas aizsardzības politikas labākai iekļaušanai citu nozaru politikā, piemēram, lauksaimniecībā un zvejniecībā.

ES vides aizsardzības tiesību aktu kopums uzliek dalībvalstīm pienākumu rūpēties par vides aizsardzību dažādās jomās, kas ietver vides kvalitātes uzlabošanu un dabas resursu (tai skaitā, zemes dzīļu) ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu, gaisa kvalitātes nodrošināšanu, ķīmisko vielu apriti, trokšņu līmeņa kontroli, augsnes piesārņojumu, sadzīves un bīstamo atkritumu, kā arī iepakojuma apsaimniekošanu, rūpniecisko piesārņojumu, ūdens apsaimniekošanas un jūras vides aizsardzības politiku, kā arī ietekmes uz vidi novērtējumu.

Liela nozīme tiek pievērsta arī ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, tādiem kā ilgtspējīgs patēriņš un ražošana, ilgtspējīgas pilsētvides veidošana, ilgtspējīgas attīstības starptautiskais aspekts, zaļā iepirkuma veicināšana un ģeoloģiskās informācijas sistēmas.

ES vides politika reglamentē arī tādas jomas kā ģenētiski modificēto produktu audzēšana un izplatīšana, bioloģiskā drošība (biotehnoloģijas) un vides tehnoloģiju attīstība.